Izšūšana
Baltie darbi, tie adatas darbi, kas veidojas kaut arī nedaudz krāsaini, bet baltā audekla pamatā, starp latviešu rokdarbiem ieņem izcilu vietu.
Ja no vēsturiskā viedokļa apskatām šī rotājošā šuvuma veidus, tad to attīstības gaita meklējama tālā senatnē jau pirms Kristus laikmeta. Izvilkto vīļu un rotājošo, izvilktā pamatā, rakstu un tehniku sastopam visās lielajās kultūrās.
Ēģiptes, vecajā koptu kultūrā, tāpat grieķu, senās Romas, asīriešu, persiešu, arī Amerikas mākslas amatniecībā; auduma izvilkuma rotājumi uzrāda kā attīstības pakāpes, tā izveidotus stilus.
Šūšana ir visvecākais pasaulē pazīstamais apģērba atsevišķu gabalu sastiprināšanas veids. Jau pirms mūsu ēras dzīvnieku ādas sašuva ar matiem, augu šķiedrām, dzīvnieku cīpslām vai ādas sloksnītēm.
Blakus praktiskai nepieciešamībai ar laiku izšuvums veidojās par vienu no vecākajiem tekstilmākslas rotājumu veidiem.
Gadsimtiem ejot, cilvēces attīstības gaitā izšuvumi nostiprinājušies kā augstvērtīga, patstāvīga tekstilmākslas nozare.
Apģērba un sadzīves tekstiliju rotājumos pasaules tautu mākslā izšuvumi pazīstami jau pirms mūsu ēras: Ķīnā 3.gs., bet Eiropā jau no 9. -16.gs.